حَدَّثَنَا أَبُو جَعْفَرٍ، مُحَمَّدُ بْنُ الصَّبَّاحِ حَدَّثَنَا إِسْمَاعِيلُ بْنُ زَكَرِيَّاءَ، عَنْ عَاصِمٍ الأَحْوَلِ، عَنِ ابْنِ سِيرِينَ، قَالَ لَمْ يَكُونُوا يَسْأَلُونَ عَنِ الإِسْنَادِ، فَلَمَّا وَقَعَتِ الْفِتْنَةُ قَالُوا سَمُّوا لَنَا رِجَالَكُمْ فَيُنْظَرُ إِلَى أَهْلِ السُّنَّةِ فَيُؤْخَذُ حَدِيثُهُمْ وَيُنْظَرُ إِلَى أَهْلِ الْبِدَعِ فَلاَ يُؤْخَذُ حَدِيثُهُمْ .
Ibn Sirin (rahimahulloh)dan rivoyat qilinadi: «(Avval) ular isnod (sanad) haqida soʻramas edilar. Fitna yuz bergach esa: ‹Bizga roviylaringizni nomma-nom aytinglar›, dedilar. Shunda Ahli Sunnatga nazar solinib, ularning hadisi olinar; Ahli bidʼatga nazar solinib, ularning hadisi olinmas edi».