أَخْبَرَنَا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عَبْدِ الصَّمَدِ بْنِ عَلِيٍّ الْمَوْصِلِيُّ، قَالَ حَدَّثَنَا مَخْلَدٌ، عَنْ سُفْيَانَ، عَنْ سَالِمٍ، عَنْ سَعِيدِ بْنِ جُبَيْرٍ، عَنِ ابْنِ عَبَّاسٍ، قَالَ أَتَاهُ رَجُلٌ فَقَالَ إِنِّي جَعَلْتُ امْرَأَتِي عَلَىَّ حَرَامًا . قَالَ كَذَبْتَ لَيْسَتْ عَلَيْكَ بِحَرَامٍ ثُمَّ تَلاَ هَذِهِ الآيَةَ { يَا أَيُّهَا النَّبِيُّ لِمَ تُحَرِّمُ مَا أَحَلَّ اللَّهُ لَكَ } عَلَيْكَ أَغْلَظُ الْكَفَّارَةِ عِتْقُ رَقَبَةٍ .
Ibn Abbos (roziyallohu anhumo)dan rivoyat qilinadi: Uning oldiga bir kishi kelib: «Men xotinimni oʻzimga harom qilib qoʻydim», dedi. U: «Yolgʻon aytding, u senga harom emas», dedi. Soʻng bu oyatni tilovat qildi: {Ey Paygʻambar! Allohning senga halol qilgan narsasini nega harom qilasan?} (Tahrim 1). «Senga eng ogʻir kafforat vojib boʻldi: bir qulni ozod qilish», dedi.