حَدَّثَنَا أَحْمَدُ بْنُ مُحَمَّدٍ الْمَرْوَزِيُّ، حَدَّثَنَا عَلِيُّ بْنُ حُسَيْنٍ، عَنْ أَبِيهِ، عَنْ يَزِيدَ النَّحْوِيِّ، عَنْ عِكْرِمَةَ، عَنِ ابْنِ عَبَّاسٍ، قَالَ { يَا أَيُّهَا الَّذِينَ آمَنُوا لاَ تَقْرَبُوا الصَّلاَةَ وَأَنْتُمْ سُكَارَى } وَ { يَسْأَلُونَكَ عَنِ الْخَمْرِ وَالْمَيْسِرِ قُلْ فِيهِمَا إِثْمٌ كَبِيرٌ وَمَنَافِعُ لِلنَّاسِ } نَسَخَتْهُمَا الَّتِي فِي الْمَائِدَةِ { إِنَّمَا الْخَمْرُ وَالْمَيْسِرُ وَالأَنْصَابُ } الآيَةَ .
Ibn Abbos (roziyallohu anhumo)dan rivoyat qilinadiki, u shunday dedi: {Ey iymon keltirganlar! Mast holatingizda namozga yaqinlashmangiz} (degan oyat) va {Sendan xamr va qimor haqida soʻraydilar. Ayt: ‹Bu ikkovida katta gunoh va odamlar uchun (baʼzi) manfaatlar bor›} (degan oyat) — bularning ikkovini Moida surasidagi {Albatta, xamr, qimor, butlar... (gunohi kasofatdir)} oyati nasx qildi (bekor qildi).