نا الْقَاضِي بَدْرُ بْنُ الْهَيْثَمِ ، ثنا أَبُو كُرَيْبٍ ، نا أَبُو مُعَاوِيَةَ . ح وَنا أَبُو بَكْرٍ النَّيْسَابُورِيُّ , ثنا سَعْدَانُ بْنُ نَصْرٍ , نا أَبُو مُعَاوِيَةَ ، نا سَعْدُ بْنُ سَعِيدٍ , عَنِ الْقَاسِمِ بْنِ مُحَمَّدٍ , عَنْ عَائِشَةَ , أَنَّهَا سَاقَتْ بَدَنَتَيْنِ فَضَلَتَا , فَأَرْسَلَ إِلَيْهَا ابْنُ الزُّبَيْرِ بَدَنَتَيْنِ مَكَانَهُمَا , قَالَ : فَنَحَرَتْهُمَا , ثُمَّ وَجَدَتِ الْبَدَنَتَيْنِ الأُولَيَيْنِ فَنَحَرَتْهُمَا , وَقَالَتْ : " هَكَذَا السُّنَّةُ فِي الْبُدْنِ "
Qosim ibn Muhammad Oisha (roziyallohu anho)dan rivoyat qiladi: u ikkita qurbonlik tuyasini haydab bordi, ular yoʻqolib qoldi. Shunda Ibn Zubayr unga ular oʻrniga ikkita tuya yubordi. U (roviy) dedi: Oisha ularni soʻydi; soʻng avvalgi ikki tuyani topib oldi va ularni ham soʻydi hamda: «Qurbonlik tuyalari borasida sunnat shudir», dedi.Қосим ибн Муҳаммад Оиша (розияллоҳу анҳо)дан ривоят қилади: у иккита қурбонлик туясини ҳайдаб борди, улар йўқолиб қолди. Шунда Ибн Зубайр унга улар ўрнига иккита туя юборди. У (ровий) деди: Оиша уларни сўйди; сўнг аввалги икки туяни топиб олди ва уларни ҳам сўйди ҳамда: «Қурбонлик туялари борасида суннат шудир», деди.